4. martā 110. jubilejā atceramies arhitekti Martu Staņu (04.03.1913. – 17.01.1972.)
1936. gadā uzsākusi arhitektūras studijas Latvijas Universitātē. Paralēli studijām līdz 1942. gadam strādājusi par būvuzraudzi Jūrniecības departamentā.
Starpkaru periodā Arhitektūras fakultātes studenti varēja izvēlēties vienu no trijām meistardarbnīcām, ar to vadītāju atšķirīgo arhitektūras izpratni. “A” darbnīcu vadīja profesors Eižens Laube – pēc 1934. gada Ulmaņa apvērsuma faktiski valsts “galvenais arhitekts” un centrālā figūra. Viņš bija amerikāņu 19. gadsimta klasicisma piekritējs, jo “internacionālās arhitektūras metodes var kalpot tehniskās arhitektūras jautājumu atrisināšanai, bet ierosinājumi cēlam skaistumam jāmeklē vēsturiskās arhitektūras materiālos”. “B” darbnīcu vadīja profesors Pauls Kundziņš, aktīvs tautas celtniecības pētnieks. Ernestam Štālbergam pēc atgriešanās no Krievijas Latvijā tika izveidota “C” darbnīca, un jaunais docents, lai gan bija ieguvis klasisko izglītību Pēterburgas Mākslas akadēmijā, pauda atbalstu funkcionālisma stila arhitektūrai. Martas Staņas izvēle “C” darbnīcas labā varētu būt saistīta ar Romana Sutas studijā iegūtajām atziņām par laikmetīgo mākslu[2].
Laikmetīgās arhitektūras līderu – Lekorbizjē, Mīsa van der Roes un Gropiusa darbi Latvijas sabiedrībai pirms kara tikpat kā nebija zināmi. Funkcionālisma stila ēkas pārsvarā radīja Baltijas vācu arhitektu birojs “Karr & Baetge” un būvinženieri. Bauhaus novatorisko ideju izplatību traucēja gan plašāku uzdevumu neizvirzīšana, īpaši mājokļu būvniecībā, gan jaunu materiālu trūkums. Marta Staņa studiju laikā bija informēta par Skandināvijas novitātēm, jo Arhitektūras fakultāte abonēja žurnālus. Bibliotekāre Velta Mētere prata zviedru valodu, un studentiem bija iespējams sekot līdzi notikumiem netālajā kaimiņvalstī.
Kara pēdējā rudenī, kad Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki, tostarp Laube un Kundziņš, līdz ar lielāko daļu Latvijas arhitektu emigrēja, M. Staņa un viņas meistars palika Latvijā. Pēc Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Arhitektūras fakultātes reorganizācijas tika izveidotas divas projektēšanas darbnīcas: vienu vadīja Ernests Štālbergs, jau profesors, otru – Sergejs Antonovs, Rīgas krievu tirgotāja dēls, pirms kara Eižena Laubes asistents, kurš brīvi strādāja jebkurā stilā un pēc kara arī ieguva profesora vietu.
1945. gadā pabeidza arhitektūras studijas Latvijas Universitātē ar izcilību, un fakultātes vadība viņu uzaicināja strādāt par Ernesta Štālberga asistenti.
1945. gadā izveidotajā Latvijas PSR Arhitektu savienībā no 69 pirmskara Latvijas Arhitektu biedrības biedriem reģistrējās tikai 16, par priekšsēdētāju tika ievēlēts Ernests Štālbergs. M.Staņa arī kļuvusi par LAS biedri.
Martas Staņas pazīstamākie darbi
1. Lauku celtniecības ministrijas ēka Komjaunatnes (tagad 11. novembra) krastmalā 31 (kopā ar Jāni Ginteru un Voldemāru Zaķi).
2. Zvejnieku kolhoza „Zvejnieks” klubs Zvejniekciemā, kopā ar Andri Kalniņu (1953—56).
3. Martas Staņas savrupmāja Rīgā, Baseina ielā 5A (1955—63).
4. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā (1955—59).
5. Zvejniekciema vidusskola (1955—59).
6. Heimrātu ģimenes savrupmāja, Rīgā, Morica ielā (1956; arhitektūras piemineklis).
7. Dailes teātris, kopā ar arh. I. Jēkabsonu, H. Kanderu (1956—72).
8. Postažu ģimenes vasarnīca Zvejniekciemā (1960—65).
9. Engures vidusskola, 70. gados pārbūvēta par zvejnieku kolhoza pārvaldes ēku (1962—64).
10. Ernas Rubenes savrupmāja Cēsīs, Bērzaines ielā (1964).
11. Kapa pieminekļi prof. E. Štālbergam, prof. V. Zostam, arh. A. Krūmiņa (1965—69).
12. Dzīvojamā ēka Rīgā, Brīvības ielā 313, kopā ar arh. I. Jēkabsonu, H. Kanderu (1967).
13. Auškāpu ģimenes vasarnīca Apšuciemā (1969).
14. Stadions Jūrmalā, Lielupē (realizēts daļēji) (1970).
15. Dzīvojamā māja Garciemā, Lilijai Sniedzei (20. gs. 60. gadi).
