9. jūnijā Carnikavas pamatskolā arhitekti, kuri nedēļas nogalē piedalījās Carnikavas centra attīstībai veltītajā plenērā, prezentēja savu redzējumu par tā attīstības virzieniem.
Plenēra dalībnieki, starp kuriem bija arī daudz jauno arhitektu, strādāja trīs grupās.
1. grupa jeb Rihards Zirnis, Toms Reņģe, Sergejs Galkins, Maksims Razumnovs, Toms Herings, Emīls Podnieks un Mihails Kudrjavcevs prezentēja ieceri par "Carnikavas loku" — Carnikavas centra attīstības redzējumu, kur pagasta organizācija notiek C burta formā, sākoties pie pagasta identitātes zīmes (C burta pie gājēju tilta) un noslēdzoties pie Blusu kroga.
Grupa ieteica dambja loku uzsvērt, papildināt ar veloceliņu, kā arī nodrošināt piekļūstamāku, paplašinot autostāvvietu. Kā vienu no svarīgākajām lietām grupas dalībnieki nosauca norādes uz nozīmīgākajiem apskates objektiem, lai tūristiem būtu pēc iespējas vieglāk orientēties.
2. grupa (Kristīne Pudiste, Rasa Kleina, Dita Rocēna, Agris Jakubovskis, Rūdolfs Golubovs, Brunis Mārtiņš Ķibilds) iepazīstināja ar savu attīstības redzējumu "Carnikavas krustojumi: punkti un komati", izceļot Carnikavas ieejas vārtu koncepciju — nozīmīgas vietas, kas atrodas iebraucot Carnikavā, un būtu jāattīsta — no Rīgas puses tas būtu Blusu krogs, bet no Ādažu puses — Dzejnieku skvērs (pie Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas ielu krustojuma).
Arhitektu redzējumā būtiska nozīme ir arī parka teritorijai — tieši pie parka atrastos Carnikavas centrālais laukums, bet parkā varētu nokļūt caur ieejas vārtiem, kas atrastos padomju armijas kritušo brāļu kapu vietā, kas tiktu pārapbedīti. 2. grupas arhitektu redzējumā pie parka būtu lietderīgi veidot arī tirgus laukumu, bet Jūras iela kļūtu par gājēju ielu, tāpat arī Nākotnes iela, uzlabojot drošību Carnikavas pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes "Riekstiņš" priekšā.
Dzelzceļa drošai šķērsošanai arhitektu un teritorijas plānotāju redzējumā būtu nepieciešams tunelis, uz ko norādīja arī 3. grupas dalībnieki. Vairākas arhitektu grupas norādīja arī uz apvedceļu, kas savienotu Carnikavu un Ādažus caur Eimuriem.
3. grupā strādāja Sergejs Ņikiforovs, Uģis Kaugurs, Jānis Zvejnieks, Mārtiņš Šifers, Miķelis Cinis, Artūrs Lapiņš, Mārcis Mežulis. Prezentējot Carnikavas centra attīstības redzējumu, arhitekti aicināja plašāk izmantot Carnikavas ūdensceļus. Ūdens ir jāizmanto savā labā, tostarp piesaistot tūristus. Attiecībā uz Rīgas ielas atslogošanu no tranzīta satiksmes, 3. grupa kā risinājumu ieteica to pārvirzīt pa Stacijas ielu gar dzelzceļu. Līdzīgi kā 2. grupa, arī 3. grupas arhitekti norādīja uz būvi, kas veidotu, atjaunotu vai izceltu Carnikavas identitāti ar atrašanās vietu pie parka. Kā iespējamais risinājums tika minēta baznīca vai kāda cita carnikaviešiem nozīmīga ēka.
3. grupas redzējumu prezentēja Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs, norādot, ka Carnikavas iedzīvotājiem trūkst pašiem savas identitātes (liela daļa iedzīvotāju dzīvo Carnikavā, bet strādā Rīgā), šobrīd tā ir diezgan haotiska. Ja dzelzceļa vienā pusē centru un identitāti varētu veidot parks, izglītības kvartāls un Tautas nams, tad līdzīgi vajadzētu būt arī sliežu otrā pusē.
"Tas, ka arhitekti nezināja par īpašumtiesībām un nebija apgrūtināti ar dažādām birokrātiskām lietām, ļāva ieraudzīt lietas, kas nav viegli realizējamas, bet iespējamas. Ir sapņi, kuri piepildās, — tā mums ir pārbūvēta skola, renovēts stadions un paveiktas citas lietas. Neiespējamu lietu nav. Ir lietas, kuras jāņem vērā turpmākajā Carnikavas attīstībā," atzina Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
Carnikavas plenēru organizēja Ādažu novada pašvaldība galvenās arhitektes Daces Rumpes vadībā; informatīvais atbalsts — Latvijas Arhitektu savienība.
