Žurnāla "Latvijas Architektūra" jaunākā numura tematu atklāj viesredaktore Baiba Vērpe, aicinot pārvērtēt kādreizējās kūrortpilsētas Jūrmalas kultūras mantojuma mūsdienu menedžmenta mērķus, uzdevumus un sasniegtos rezultātus. Ķesterciemā padomju laika pionieru nometnes "Albatross" iedzīvotāji ir no Rīgas, kas dzīvokli Ķesterciemā pērk kā otro mājokli vasaras atpūtai.
"MADE arhitekti" vienu no vismazākajām kādreizējās Pitraga zivju fabrikas ēkām ir pārbūvējuši sezonālai kafejnīcai, kas izpelnījusies lielu rezonansi un iekļuva Jaunā Eiropas Bauhaus balvas finālā.
Arhitektes Ijas Rudzītes Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ēkas tēlu raksturo piejūra, laivas un kuģi. Vides objekts "Kungs Tukums" Brīvības laukumā ir drosmīga un laikmetīga pieeja pilsētas kultūrtelpai. Arhitektes Zanes Koroļas savrupmājā Engurē gluži vai katra telpa ir ieguvusi skatu uz jūru. Dubultu stacijas ēka, tagad arī laikmetīgās mākslas galerija, ir tapusi pēckara modernisma tradīcijās, kad arhitekti nerēķinājās ne ar vēsturiskās apbūves mērogu, ne kontekstu. Valsts prezidenta vasaras rezidence Jūrmalā, Meierovica prospektā, celta padomju impērijas otrā galvenā cilvēka vasaras atpūtai, bet pārbūvēta 90. gados Andra Purviņa vadībā.
Tāpat žurnālā lasāms Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) atskats un režisores, LAGB 2024 starptautiskās žūrijas pārstāves Elodī Degavras dokumentālās filmas "Dzīve, samontēta" iedvesmots raksts par beļģu arhitektu eksperimentālajām idejām 1970. gados.
